Rīga, 30.sept., LETA
Latvijas skeitbordisti var pretendēt uz medaļām olimpiskajās spēlēs, jo viņi ir ļoti neatlaidīgi un pat fanātiski, lai sasniegu augstus rezultātus, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Skeitborda federācijas (LSF) prezidente Lienīte Skaraine.
Kā zināms, 2020.gada Tokijas olimpisko spēļu rīkotāji piedāvājuši sacensību programmā papildus iekļaut piecus sporta veidus, to vidū esot arī skeitbordam.
“Skeitbords ir moderns sporta veids, ar ko jaunieši labprāt nodarbojas, tā saturīgi pavadot savu brīvo laiku un fiziski sevi attīstot,” pauda Skaraine. “Kļūstot skeitbordam par olimpisko sporta veidu, tas paver daudz lielākas iespējas gan sportistu motivācijā daudz vairāk trenēties, gan līdzekļu piesaistē infrastruktūras izveidei un dalībai starptautiska mēroga sacensībās, gan organizatoriskās sistēmas sakārtošanu skeitbordā visas pasaules līmenī.”
“Stājoties amatā Latvijas skeitborda federācijā, viens no maniem mērķiem bija uzlabot un iesaistīties starptautiskajās organizācijās, veicinot starptautisku skeitborda izaugsmi. LSF pērn kļuva par Starptautiskās Skrituļslidu sporta federācijas (FIRS) biedru, kas, strādājot kopā ar Olimpiskās komitejas pārstāvjiem, ir panācis skeitborda iekļaušanu 2020.gada Olimpiādē,” sacīja LFS prezidente.
Skaraine atklāja, ka pie tā, lai skeitbords reiz būtu olimpiskais sporta veids, strādāts ilgi, tomēr esot liels gandarījums, ka tas noticis jau tagad.
“Noteikti Latvijai ir iespējas pretendēt uz medaļām, jo mūsu skeitbordisti ir ļoti neatlaidīgi, varētu pat teikt – fanātiski, lai sasniegu augstus rezultātus, kā, piemēram, ventspilnieks Madars Apse, kurš kļuvis par profesionālu skeitbordistu un šobrīd dzīvo un sporto Barselonā,” sacīja Skaraine. “Līdz olimpisko spēļu kvalifikācijai ir jāizdara vēl daudz, lai potenciālo medaļnieku pulciņam pievienotu vēl citus kandidātus.”
Skaraine pauda lielu prieku par skeitborda iekļaušanu olimpisko spēļu programmā, vienlaikus piebilstot, ka lielākais darbs vēl tikai priekšā. Tāpat federācijas prezidente atzina, ka pagaidām vēl ir daudz neskaidrību par disciplīnām, kas tiks iekļautas olimpiskajā programmā. Pēc Tokijas organizatoru ieteikuma programmā varētu tikt iekļautas divas ielas un divas skeitparka disciplīnas, kurās kopā sacenstos 80 sportisti.
“Slalomā Latvijai būtu ļoti labas izredzes gūt medaļas, pat labākas nekā parka disciplīnā,” Skaraine atgādināja, ka nesen Latvijas skeitbordists Jānis Kuzmins kļuva jau par trīskārtēju pasaules čempionu speciālajā slalomā. “Bez viņa ir arī Arturs Liskovs un liepājniece Ērika Mare Belta, kurai šobrīd tikai 11 gadi, bet ļoti liels talants.”
“Slaloms ir vissportiskākā disciplīna skeitbordā. Tā ir skatāma, turklāt viegli izmērāms uzvarētājs – tāpat kā BMX par to kļūst sportists ar labāko laiku. Savukārt parka disciplīnā tiek vērtēti triki, kur jau ir tiesnešu subjektīvs vērtējums, tāpat kā daiļslidošanā. Par disciplīnām varbūt vēl nevajag diskutēt, jo nav īstas skaidrības,” piebilda federācijas prezidente.
Kā zināms, kopā ar skeitbordu Tokijas olimpisko spēļu programmā varētu tikt iekļauta sērfošana, karatē, beisbola un softbola apvienotā kandidatūra, kā arī klinšu kāpšana.
Sporta veidu ieviešana uz atsevišķām olimpiskajām spēlēm kļuva iespējama pēc pērn apstiprinātās olimpiskās reformas. Olimpisko spēļu rīkotāji var piedāvāt atsevišķu sporta veidu ieviešanu, tomēr jāsaglabā 10 500 sportistu un 310 medaļu komplektu limits. Šie sporta veidi Olimpiādes dalībnieku skaitu palielinātu par 474.
Gala vārds par šīm disciplīnām nākamā gada augustā būs jāsniedz Starptautiskajai Olimpiskajai komitejai (SOK).
